Deguna asiņošana bērniem ar asinsreces traucējumiem

Print

Deguna asiņošana (tiek saukta arī par epistaksi) bieži ir novērojama bērniem, jo īpaši tiem, kam ir asinsreces traucējumi, piemēram, hemofilija. Deguna asiņošana var sākties jebkurā laikā, bet lielākas neērtības tā rada skolā, darot lietas kopā ar draugiem vai neesot mājās. Tā var izraisīt paniku un trauksmi, tomēr labāka izpratne par asiņošanu var palīdzēt mazināt šo sajūtu intensitāti.

Deguna dobuma anatomija

Deguna dobums stiepjas no nāsīm līdz rīkles aizmugurējai daļai.

  • Šo zonu klāj ļoti plāns audu slānis, ko sauc par gļotādu.
  • Zem gļotādas atrodas ļoti mazi un trausli asinsvadi.

Kas izraisa deguna asiņošanu?

Katru reizi, kad tiek bojāti deguna asinsvadi, var sākties asiņošana no deguna. Ja asiņojošais asinsvads atrodas tuvāk deguna dobuma aizmugurējai daļai, asinis var tecēt lejup pa rīkli un nonākt kuņģī, nevis iztecēt pa nāsīm.

Asiņošanu veicinošie faktori

Ir vairāki faktori, kas veicina deguna asiņošanu bērniem:

  • deguna urbināšana, kas bojā gļotādu, kura pārklāj nāsis;
  • trauma, piemēram, tieša deguna trauma, vai spēcīga šķaudīšana vai deguna šņaukšana;
  • sauss gaiss, mitruma trūkums, bieži saasinās ziemas mēnešos vai alerģiju sezonas laikā;
  • deguna un deguna dobuma anatomiskās īpatnības, piemēram, novirzīta starpsiena vai plāna gļotāda;
  • ģenētiska nosliece, piemēram, asiņošanas traucējumi;
  • bērniem ar asinsreces traucējumiem ir tendence veidoties smagākai asiņošanai no deguna, jo īpaši tad, ja viņiem ir ļoti zems faktora līmenis.

Ko darīt, ja bērnam asiņo deguns

Ja bērnam asiņo deguns, ir ļoti svarīgi saglabāt mieru.  Mazāka iespēja, ka asiņošana apstāsies, ir tad, ja bērnam ir panika vai viņš raud.

  • Lūdziet bērnam apsēsties un nedaudz noliekt galvu uz priekšu. Izvairieties no galvas atliekšanas, jo asinis var pa rīkli notecēt līdz kuņģim, izraisot vemšanu.

A picture containing text, clipart, vector graphics

Description automatically generated

  • Lūdziet bērnu maigi izšņaukt degunu, lai iztīrītu deguna ejas no svaigām asinīm un asins recekļiem.

A picture containing text, vector graphics, screenshot, clipart

Description automatically generated

  • Cieši saspiediet degunu tieši zem skrimšļa, kur deguns ir mīksts.

A picture containing text, clipart, vector graphics, screenshot

Description automatically generated

  • Turpiniet stingri saspiest vismaz 10-15 minūtes.
  • Pēc 15 minūtēm varat pārbaudīt, vai asiņošana ir apstājusies. Ideālā gadījumā veidojas asins receklis, tāpēc ir svarīgi izvairīties no tūlītējas deguna izšņaukšanas uzreiz pēc asiņošanas beigām. Ja receklis izkustēsies no vietas, asins var atkal sākt tecēt no asinsvada. Ja asiņošana nav apstājusies, turpiniet spiest vēl 5 minūtes.

Ieteikumi

  • Vienmēr īsi apgrieziet nagus, lai izvairītos no nejaušas deguna dobuma saskrāpēšanas, kā arī izvairieties no deguna urbināšanas.  
  • Ir ļoti svarīgi NEBĀZT degunā salvetes.
  • Tās pielips receklim, un tāpēc ar salvetēm receklis tiks izvilkts no deguna, atkal izraisot asiņošanu.
  • Ja  bērnam deguna ir bieži, sagatavojiet  “deguna asiņošanas” komplektu. Tajā var ievietot tīras drāniņas (jo tumšākā krāsā, jo labāk), vienreizlietojamus cimdus un tīrīšanas salvetes.
  • Informējiet bērna skolas/bērnudārza darbiniekus par bērna noslieci uz deguna asiņošanu. Skaidri izstāstiet, ko darīt asiņošanas gadījumā, kā arī informējiet par to, ka vēlaties, lai jums par to paziņotu.
  • Pierakstiet visas asiņošanas epizodes dienasgrāmatā. Visticamāk, šo informāciju jums vaicās ārsts, kā arī brīdī, ja lūgsiet medicīnisko palīdzību.

    Svarīgi pierakstīt sekojošo informāciju:
    • Vai asiņošana ir no vienas vai abām nāsīm?
    • Cik ilga bija asiņošana?
    • Vai bija asins recekļi?
    • Kādi bija asiņošanu veicinošie faktori? Vai asiņošana notiek noteiktos periods? Vai ir kāda tendence, ko esat pamanījis(-usi)?
  • Jūsu bērnam varētu būt jādodas pie otolaringologa (“ausu-kakla-deguna ārsts”). Tam būs vajadzīgs ģimenes ārsta vai hematologa nosūtījums.

Farmakoloģiskā palīdzība (vienmēr izrunājiet ar bērna ārstu)

  • Faktora aizvietošanas produkti;
  • Antifibrinolītiskie līdzekļi (zāles, ko lieto zāles, ko lieto pārmērīga asins zuduma novēršanai. )
  • Mitrinoši krēmi vai ziedes, lai nāsu gļotāda būtu mitra.

Nefarmakoloģiska palīdzība

  • Palieliniet mitruma līmeni telpās sausās sezonas laikā — ievietojiet bērna guļamistabā mitrinātāju.
  • Izmantojiet fizioloģiskā šķīduma aerosolus, lai nāsis būtu mitras.
  • Izmantojiet elastīgus dzesēšanas elementus vai kaut ko līdzīgu, bet sargājiet ādu no apsaldējumiem.
  • Deguna kauterizācija — procedūra, ko veic otolaringoloģijas speciālists, ar ķīmisku vielu nosedzot gļotādu un apturot asiņošanu.

Kad nepieciešama medicīniskā palīdzība

Lai gan vairumā gadījumu deguna asiņošana ir neliela, dažkārt jālūdz medicīniskā palīdzība:

  • Ja deguna asiņošana ilgst vairāk nekā 20 minūtes;
  • asiņošana ir strauja un tiek zaudēts daudz asiņu (vairāk nekā tase);
  • apgrūtināta elpošana;
  • vemšana, jo norīts daudz asiņu;
  • anēmijas pazīmes (vājums, samaņas zudums, nogurums, aukstuma sajūta, elpas trūkums, bāla āda); 
  • atkārtota asiņošana no deguna:
  • starp asiņošanas reizēm attiecīgais asinsvads nesadzīst,
  • asiņošana no tās pašas nāss notiek četras reizes nedēļā vai biežāk;
  • samaņas zudums.

Asiņošana no deguna var šķist biedējoša, bet parasti nerada nopietnu problēmu. Jo vairāk jūs zināt un labāk sagatavojaties, jo labāk. Ja jums ir papildu jautājumu, apspriedieties ar savu ārstu.

Atsauces

  1. National Hemophilia Foundation. Nosebleeds. 2007. Pieejams vietnē: https://www.hemophilia.org/sites/default/files/document/files/Nosebleeds.pdf
  2. Metcalfe W, Costello R. Question from practice: When to worry about nosebleeds. The Pharmaceutical Journal. 2013. gada 1. jūlijs. Pieejams vietnē: https://www.pharmaceutical-journal.com/cpd-and-learning/learning-article/question-from-practice-when-to-worry-about-nosebleeds/11123224.article?firstPass=false
  3. Children’s Minnesota. Nosebleed Treatment with a Bleeding Disorder. Pieejams vietnē: https://www.childrensmn.org/educationmaterials/childrensmn/article/15582/nosebleed-treatment-with-a-bleeding-disorder/
  4. Womack JP, Kropa J, Jimenez Stabile M. Epistaxis: Outpatient Management. Am Fam Physician. 2018 Aug 15; 98(4):240-245. PMID: 30215971.
  5. Hemophilia of Georgia. The Hemophilia, von Willebrand Disease and Platelet Disorders Handbook: Nosebleeds. Pieejams vietnē: https://www.hog.org/handbook/article/3/33/nosebleeds
  6. John Hopkins. Health: Nosebleed (Epistaxis) in Children. Pieejams vietnē: https://www.hopkinsmedicine.org/health/conditions-and-diseases/nosebleeds
  7. Nationwide Children’s Hospital. What is the Right Way to Step a Nosebleed? 2015. gada 23. jūlijs. Pieejams vietnē: https://www.nationwidechildrens.org/family-resources-education/700childrens/2015/07/what-is-the-right-way-to-stop-a-nosebleed
  8. Cleveland Clinic. Nosebleed (Apistaxis): Management and Treatment. Pieejams vietnē: https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/13464-nosebleed-epistaxis/management-and-treatment
  9. Healthlink BC. Frequent Nosebleeds. Pieejams vietnē: https://www.healthlinkbc.ca/health-topics/sig56370

Avots: https://www.personalizehema.ca/

Autore: hemofilijas pacientu aprūpē specializējusies medmāsa Hīzera Baumane (Heather Bauman)

HEMOFILIJAS ĀRSTĒŠANA

Hemofilijas ārstēšanas pamatā ir asinsreces faktora aizstājterapija. Ārstēšanu katram cilvēkam ar hemofiliju individuāli pielāgo atkarībā no slimības smaguma pakāpes un pašreizējā asinsreces faktora līmeņa asinīs.

Palīdzības centri

Visi centri