Apmeklējot zobārstu, svarīgākais ir ārstu informēt, ka jums ir asins recēšanas traucējumi, lai speciālists zinātu un būtu gatavs reaģēt jebkurā no apmeklējuma brīžiem. Arī tad, kad tiek uzsākta manipulāciju, vēlams atgādināt ārstam un higiēnistam, ka ir tāda veselības problēma kā hemofilija.
Jāapzinās, ka zobārsts ir jebkura pacienta labs draugs, un bieži vien vissvarīgākais ir atrast savu speciālistu, lai varētu pilnīgi mierīgi uzticēties viņam un tādā veidā sasniegt iespējami labākos rezultātus.
PLĀNOŠANA
Parasti jebkuru manipulāciju vēlams veikt plānveidā, paredzot tai atsevišķu laiku, lai varētu izvairīties no stresa apstākļiem. Pacients pie zobārsta atnāk sagatavojies, viņš ir injicējis sev vajadzīgos faktorus un ir gatavs manipulācijai. Arī ārsts psiholoģiski ir gatavs tam, ja tomēr radīsies kāda spontāna asiņošana, viņš attiecīgi varēs reaģēt. Zobārstam ir pieejami papildu līdzekļi, kas var palīdzēt asiņošanu apturēt. Tie ir gan sūklīši, kas veicina asins recēšanu, gan medikamenti, ko var injicēt. Baidīties nevajag, taču visu vēlams darīt plānveidā, sagatavojoties iepriekš.
SMAGANU ASIŅOŠANA
Vesels mutes dobums ir pilnīgi vesels. Bieži vien cilvēki sadzīvo ar asiņojošām smaganām – tā nevajadzētu būt, jo veselas smaganas nekad neasiņos. Galvenais iemesls, kālab tās asiņo, ir iekaisums. Ja, zobus tīrot, pamanāt smaganu asiņošanu, tas ir signāls, ka labi nav, ka noteikti ir jāiet pie higiēnista un jāveic zobakmens un mīkstā aplikuma noņemšana. Arī bērniem būtu vēlams apmeklēt zobu higiēnistu divas reizes gadā, tādā veidā iespējams izvairīties no bailēm, nākot pie zobārsta, lai tas nerada lieku, nevajadzīgu stresu.
ZOBU KOPŠANA
Zobi jātīra regulāri divas reizes dienā – no rīta un vakarā – ar mīkstu zobu birsti, slaukošām kustībām. Galvenais šo darbiņu darīt maksimāli saudzīgi, bet efektīvi. Zobu birste ir jāmaina ik pēc trim mēnešiem, nav jāgaida, kad tā saspurojas. Vienmēr ir jābūt krājumā jaunai birstītei, īpaši cilvēkiem ar hemofiliju, kuriem jau tā ir risks papildus traumēt smaganas, tādā veidā izsaucot asiņošanu. Ja tīrīsim ar mīkstu birsti, ir mazāks risks, ka varētu papildus kaut to satraumēt.
ZOBU DIEGOŠANA
Papildus zobu tīrīšanai jāizmanto zobu diegs vai interdentālās birstītes, kas palīdz iztīrīt starpzobu kontaktus, jo ar zobu birsti mēs tīrām zobu virsmas, kas ir no ārpuses un mēles puses. Zobu diegs vienmēr jāizvēlas vaskots, lai ir labāka slīdamība starp zobu virsmām, lai zobu diegs neiesprūstu. Ja ir vietas, kur zobu diegs aizķeras, tas noteikti ir jāsaka savam zobārstam, jo tas nozīmē, ka tur vai nu kāda plomba ir nedaudz pakustējusies, vai ir kāda pārkarīte, kas nav īsti pieļaujami mutes dobumā, jo tā ir papildu vieta, kur aizķerties aplikumam. Ne vienmēr ir vēlams izmantot vistievāko zobu diegu. Nereti pacientiem ir bail, ka diegs kaut kur iesprūdīs, tāpēc paņem labāk tievāko, taču bieži vien tāds tievs diedziņš nav efektīvs, pārslīd aplikumam, to neaizvācot prom. Galvenā ideja ir, ka zobu diegam ir jānotīra zobu virsmas.
MUTES SKALOJAMIE LĪDZEKĻI
Ir ārstnieciskie mutes skalojamie līdzekļi un ir ikdienas mutes skalojamie līdzekļi. Ikdienas līdzekļus varam lietot, ja mums tas patīk, tas var palīdzēt samazināt mikrobu daudzumu mutes dobumā.
Savukārt ārstnieciskos mutes skalojamos līdzekļus izmanto pēc zobārstniecības manipulācijām, pēc mutes dobuma higiēnas, pēc smaganu ārstēšanas, dažreiz arī pēc plombēšanas, lai veicinātu smaganu dzīšanu. Šos līdzekļus var lietot arī hemofilijas pacienti, ja ir radušies kādi traumatiski bojājumi mutes dobuma gļotādā, jo tas varētu palīdzēt šai vietai labāk sadzīt. Ārstnieciskos mutes skalojamos līdzekļus neizmanto ilgāk par divām nedēļām.
ZOBU PASTAS
Ir zobu pastas, kas satur tādas vielas, kas sašaurina mazos asinsvadiņus mutes gļotādā. Šāda veida pastas varētu būt kā papildu līdzeklis hemofilijas pacientiem, palīdzot samazināt asiņošanas risku.
ASIŅOŠANA
Jāatceras, ka smaganu asiņošana NAV norma. Nav jāsamierinās ar to, ka, tīrot zobus, asiņo smaganas. Ja tas tā ir, noteikti ir jāiet pie higiēnista.
Ja rodas kāda neliela asiņošana, zobus tīrot, diegojot, ir ļoti būtiski to apturēt. To var palīdzēt izdarīt auksta aplikācija, piemēram, auksts ūdens vai aukstuma paturēšana pie vaiga, kā arī papildus jālieto nepieciešamie sistēmiski lietojamie medikamenti.
JAUTĀ!
Ja ir kādi specifiski jautājumi, kas ir radušies par mutes kopšanas līdzekļu izvēli, tie noteikti ir jāuzdod savam zobārstam un higiēnistam, jo higiēnists vislabāk pārzinās tirgū pieejamos līdzekļus un atradīs tieši to zobu pastu, tieši to skalojamo līdzekli, kas varētu palīdzēt konkrētam pacientam, lai sasniegtu mērķi – vesels mutes dobums.
MĒLES TĪRĪŠANA
Noteikti ir jāatceras, ka, beidzot tīrīt zobus, katru reizi jānotīra arī mēle. Bieži vien pacientiem ir grūti to izdarīt, jo ir reflekss, kas veicina sliktas dūšas rašanos, bet ar laiku, pamazām pie šī ieraduma pierod, mēs sevi pieradinām, līdz ar to tas nav tik nepatīkami.
Mēli var tīrīt gan ar zobu birsti, gan ar speciālu mēles tīrītāju. Mēles tīrītāji mēdz būt plastmasas vai metāliski. Izvēlēties var atkarībā no gaumes. Nav būtiskas nozīmes, kādu mēles tīrītāju izraugās, galvenais mēli tīrīt.
APMEKLĒ ZOBĀRSTU REGULĀRI
Svarīgi ir nepazaudēt kontaktu ar savu zobārstu, sākot jau no pirmā zobiņa līdz pat sirmam vecumam, jo jebkura problēma, kas ir ielaista, kļūst par lielu problēmu. Ja kaut kas sāp, nevajag vilcināties, ārsts būs tas, kurš palīdzēs, kurš atradīs labāko iespējamo risinājumu pacientam ar hemofiliju, taču ārsts ir jāinformē, lai viņš par to zinātu!
Teksts no video intervijas “Hemofilija un mutes dobuma veselība”