Sieviete un asins recēšanas traucējumi - ginekologa viedoklis

Ginekologa viedoklis: Dr. Zane Krastiņa, ginekoloģe, dzemdību speciāliste

ASIŅOŠANA MENSTRUĀCIJU LAIKĀ

Tā kā menstruācijas ir katrai sievietei, tad asiņošana to laikā varētu būt visbiežākā problēma gan hemofilijas A un B gēna nēsātājām, gan von Villebranda slimības pacientēm, gan citu retāk sastopamu asins recēšanas faktoru traucējumu gadījumos. 

Asins daudzumam, ko sieviete kopumā zaudē menstruāciju laikā, būtu jābūt 60, maksimums 80 mililitriem. Diemžēl līdz pat 30 % sieviešu zaudē vairāk asiņu, nekā ir pieļaujamais apjoms. Kā lai zina, cik tad ir 60–80 mililitri? Mēs ar Latvijas Universitātes medicīnas studentiem veicām mazu eksperimentu. Paņēmām parastās menstruāciju paketes (dažādu zīmolu) un lējām tajās ūdeni, tā konstatējot, ka pati ietilpīgākā pakete uzņem līdz 25 ml ūdens, tajā brīdī būdama pilnīgi pilna līdz malām – tā, ka izspiežot tā sāk tecēt. Asinis ir biezākas un viskozākas. Ja menstruāciju laikā konstatējam, ka kopumā ir bijušas vismaz četras pilnīgi pilnas vidējā izmēra paketes vai vairāk, tad noteikti tā ir pārlieku liela asiņošana. Manuprāt, problēma numur viens ir tā, ka pašas sievietes īsti līdz galam nenovērtē savu asiņošanas apjomu.  

IZMAIŅAS ASINS ANALĪZĒS

Nākamais, kas palīdz objektīvi novērtēt asiņošanas apjomu, ir izmaiņas asins analīzēs. Ja sieviete menstruācijās asiņos pārāk daudz, viņai kādā laika posmā (pusgads, gads, citai pat 4–5 mēnešu laikā) strauji samazināsies hemoglobīna līmenis asinīs un feritīns (dzelzs rezerve) organismā, un tas būs skaidrs pierādījums, ka asiņošana ir pārāk liela. Tas ir veids, kā es kā ginekoloģe ikdienā palīdzu sievietēm novērtēt asiņošanas daudzumu – vai tas ir pietiekami neliels vai ir pārlieku liels. 

Pastiprināta menstruālā asiņošana var novest pie anēmijas jeb mazasinības. Anēmija ir pazemināts hemoglobīna līmenis jeb samazināta dzelzs rezerve (feritīna daudzums) asins analīzēs. 

VIZĪTE PIE GINEKOLOGA

Ja sievietei asins recēšanas traucējumi ir zināmi un ir saprasti riska faktori, no kā viņai jāizvairās, tad vizīte pie ginekologa nav nepieciešama biežāk kā jebkurai citai sievietei. Jautājums ir par asins recēšanas traucējumiem un ginekoloģiskiem sarežģījumiem vai problēmām līdz to diagnostikai. Tas bieži vien ir zināms etaps vai laiks, kamēr to saprot pati sieviete vai viņas ārsts ginekologs, vai arī viņas ģimenes ārsts, varbūt tas ir pat viņas pediatrs vai bērnu ārsts, ja sievietei ir tikai 14, 15 gadi un ir spēcīga asiņošana menstruāciju laikā. Tātad no brīža, kad saprotam, ka asiņošana ir pārāk spēcīga, līdz brīdim, kad tiek uzstādīta diagnoze, varētu paiet kāds laiks. 

Ne vienmēr to ir viegli izdarīt, bieži vien ir nepieciešamas specifiskas analīzes vai specifiskas zināšanas par asins recēšanas traucējumiem, un viens no speciālistiem, pie kura mēs, ginekologi, sūtītu šo pacienti, būtu hematologs, asins recēšanas speciālists, asins slimību ārsts. 

ĀRSTU ZINĀŠANAS PAR ASINS RECĒŠANAS TRAUCĒJUMIEM SIEVIETĒM

Interesants pētījums tika veikts ASV – par ārstu profesionalitāti un izpratni, vai pacients būtu jāsūta pie hematologa vai nē. Vēl pirms gadiem divdesmit tikai viens procents ginekologu apzinājās, ka jaunai sievietei šāda problēma var būt un ka viņa ir jāsūta pie hematologa. Jau pirms desmit gadiem līdz pat 45 % ārstu juta vajadzību un nepieciešamību šīs sievietes sūtīt pie hematologa, kas palīdzētu noteikt diagnozi un novērst riskus. 

ASINS RECĒŠANAS TRAUCĒJUMI SIEVIETĒM

Viena no vislabāk izpētītajām un zināmākajām diagnozēm sievietēm ir von Villebranda slimība. Pēc būtības tas ir viena asins recēšanas faktora kvalitatīvs vai kvantitatīvs traucējums. 

Arvien vairāk ir pierādījumu tam, ka hemofilijas A un B gēna nēsātājas sievietes, lai arī pašas neslimo ar šo slimību, tomēr ir pakļautas lielākam asiņošanas riskam – asiņošanai menstruāciju laikā, dzemdībās un dažādu ķirurģisku procedūru laikā. 

IEDZIMTĪBA 

Nopietnākie asins recēšanas traucējumi ir iedzimti: von Villebranda slimība, dažādu recēšanas faktoru trūkums, hemofilijas gēna nēsāšana – tās ir iedzimtas veselības problēmas. Bieži vien sievietes ginekologam stāsta: “Jā, dakter, man ir spēcīgāka asiņošana menstruāciju laikā nekā manām divām draudzenēm, bet tāpat ir manai mammai un māsai. Mūsu dzimtā tas ir normāli.”

Varbūt tieši mūsu dzimtā nevis tas ir normāli, bet gan ir von Villebranda slimība vai arī kāds cits asins recēšanas deficīts. Mūsdienās ir iespējas to noskaidrot, saprast un rīkoties pareizi, novērst riskus dzemdībās, riskus iet bojā no asiņošanas kādās citās situācijās.

INFORMĒ!

Tām pacientēm, kurām ir noteikta kāda asins recēšanas traucējumu diagnoze – von Villebranda faktora deficīts vai viņas ir hemofilijas A vai B gēna nēsātājas –, būtu svarīgi par to informēt gan savu ginekologu, gan jebkuru citu ārstu, kura redzeslokā sieviete nonāk, it īpaši, ja ir runa par ķirurģiskām, plastiskām vai jebkurām citām operācijām. Jo, lai arī cik dīvaini tas būtu, mūsdienās, kad ir izgudrotas aplikācijas ar visu iespējamo informāciju, medicīnas sistēma pagaidām vēl nav tik attīstīta, lai katram ārstam būtu pieejama visa informācija par jūsu veselības stāvokli – gan par hroniskām slimībām, gan jebkurām citām niansēm, piemēram, asins recēšanas traucējumiem. 

Asins recēšanas traucējumi patiešām var apdraudēt sievietes veselību un pat dzīvību, ja par to nav informēti viņu ārstējošie ārsti, viņas vecmāte. Piemēram, sieviete ar šādiem traucējumiem noteikti nedrīkstētu mēģināt dzemdēt mājās, kur palīdzība ir pieejama pēc 20 minūtēm vai pusstundas, ja sākas asiņošana. Bieži vien pacientēm, kurām dzemdībās ir spēcīga asiņošana, pēc tam izmeklējot, konstatē, ka viņām ir asins recēšanas traucējumi. 

Nezināšana par asins recēšanas traucējumu esamību, šo traucējumu neatzīšana var izraisīt nopietnas veselības problēmas, pat dzīvības draudus. Tā vairs nav tikai dzīves kvalitātes problēma, tas ir dzīvības un nāves jautājums. 

GINEKOLOĢISKAS DIAGNOZES UN ASINS RECĒŠANAS TRAUCĒJUMI

Vēl attiecībā uz ginekoloģiskām diagnozēm – mioma, polips, endometrioze, adenomioze, kas ir tā pati endometrioze, tikai dzemdes muskulī. Bieži vien šādos gadījumos tiek veiktas ķirurģiskas operācijas, jo šīs ginekoloģiskās problēmas izraisa pastiprinātu asiņošanu. Taču dažkārt asins recēšanas traucējumu pareiza ārstēšana varētu ļaut izvairīties no ķirurģiskām manipulācijām. 

Tā ir viena no problēmām medicīnā vispār – ja diagnoze ir nevis vienas, bet divu vai trīs dažādu specialitāšu ietvaros, tad kombinēt ārstēšanu, izvērtēšanu un sadarboties dažādu specialitāšu ārstiem vienmēr ir nedaudz izaicinājums, teiksim, ginekologam sadarboties ar hematologu, kurš pietiekami ātri un efektīvi konsultētu pacienti un sniegtu turpmākās terapijas rekomendācijas. 

CEĻOŠANA 

Droši vien pacientēm ar zināmu, pierādītu von Villebranda slimību, 7., 8., 13. faktora deficītu būtu ļoti nopietni jāpārdomā katrs savs ceļojums vai katras savas sportiska vai izklaides tipa nodarbes gan Latvijā, gan ārpus tās. Nebūtu pareizi doties “white water” kajakingā vai pārgājienos, kuros var gūt traumas un palīdzība ir tālu un nav sasniedzama. 

Ja sieviete ar nopietniem asins recēšanas traucējumiem ir grūtniece, es noteikti neieteiktu viņai ceļot, ja nu vienīgi ar prāmi uz Zviedriju, kur ir mazs risks, ka varētu būt kāda trauma. Ceļojums, pārgājiens, sporta aktivitātes vienmēr ir saistītas ar pastiprinātu traumu risku, un pacientēm, kas ir trombofilijas gēna nēsātājas vai kurām ir pierādīti asins recēšanas traucējumi, tomēr būtu maksimāli jāizvairās no situācijām, kurās var gūt traumas. 

KONTRACEPCIJA

Runājot par kontracepcijas metodēm kā palīglīdzekli menstruālās asiņošanas mazināšanai, tā ir – hormonālā kontracepcija ir viena no metodēm, kā mazināt asiņošanu. Jāpiemin, ka asins recēšanas traucējumu gadījumā noteikti ir atļauta un rekomendējama viena hormona jeb gestagēnu hormonālā kontracepcija. Šā tipa kontracepcijai ir dažādi veidi: ir intrauterīnās sistēmas jeb dzemdes hormonālās spirāles, ir kontraceptīvais implants, kā arī tablešu formā. 

Turpinot tēmu par kontracepciju, pacientēm ar asins recēšanas traucējumiem nav rekomendējama dzemdes spirāle, kas nesatur hormonus gestagēnus, jo šī spirāle var izraisīt pārāk spēcīgu menstruālo asiņošanu jau pati par sevi. 

AICINĀJUMS 

Es aicinātu katru no jums padomāt, vai jūsu asiņošana menstruāciju laikā nav pārāk spēcīga. Kādēļ par to būtu jāuztraucas? Jo tas var izraisīt dažādas veselības problēmas, ne tikai ginekoloģiskas. Dzīvojot ar hronisku anēmiju, cieš viss organisms, aizkuņģa dziedzeris, kaulu sistēma, smadzenes, konstanti visas šūnas ir skābekļa trūkumā. Arī mēs, ārsti, mūsdienās (pēdējos 10–15 gados) labāk spējam atpazīt asins recēšanas traucējumus, protam atrast risinājumus, ieteikt pareizos rīcības soļus, lai šis asins recēšanas defekts neizraisītu fatālas sekas jūsu dzīvē. 

Teksts no video intervijas “Sieviete un asins recēšanas traucējumi”.