Hemofilijas komplikācijas

Hemofilijas komplikācijas visbiežāk rodas, ja ir smaga slimības forma vai netiek pietiekami labi novērsta asiņošana. Asinsreces faktorus ir iespējams lietot asiņošanas gadījumā (kolīdz parādās pirmās asiņošanas pazīmes), kā arī profilaktiski – regulāri saņemt atbilstošas, dzīvesveidam piemērotas devas asinsreces faktorus, tādējādi asinīs uzturot optimālu asinsreces faktora līmeni un novēršot spontānas asiņošanas risku. Tomēr reizēm komplikācijas, kas apgrūtina ārstēšanu, var rasties arī medikamentu lietošanas laikā.

Visbiežākās hemofilijas komplikācijas:

• spontāna locītavu asiņošana (hemartroze) – locītavas asiņošanas gadījumā papildu tūlītējai asinsreces faktora ievadīšanai ir ieteicams asiņošanas skarto vietu atvēsināt un kādu laiku turēt pēc iespējas nekustīgu;
• hemofiliska artropātija – nopietni un neatgriezeniski locītavu bojājumi, kurus izraisa hroniska un slikti novērsta asiņošana. Locītavas deformējas, rodas to kustīguma ierobežojumi. To var mazināt, novēršot atkārtotas locītavu asiņošanas, ārstējoties profilaktiski vai tūlīt ievadot asinsreces faktoru asiņošanas gadījumā;
• asinsreces faktoru inhibitori – dažreiz īpaši smagas hemofilijas gadījumos imūnsistēma izveido (sintezē) antivielas, kas kavē recekļu veidošanos, sagraujot asinsreces faktorus, pirms tie ir spējuši apturēt asiņošanu. Kad asinīs ir augsts šādu inhibitoru līmenis, organismā ievadītie asinsreces faktori kļūst neefektīvi;
• alerģiskas reakcijas pēc inhibitoru koncentrātu ievadīšanas;
• nepietiekama aizstājterapijas efektivitāte.

Agrāk starp hemofilijas ārstēšanas komplikācijām ir bijušas arī nopietnas vīrusu infekcijas, piemēram, HIV infekcija vai infekciozā dzelte. Šīs slimības tika pārnestas ar asinsreces faktoru koncentrātu starpniecību, kuru ražošanā izmantoja vairāku tūkstošu donoru plazmu. Mūsdienās izmantojamie asinsreces faktoru koncentrāti iziet rūpīgu pretvīrusu apstrādi ar modernām metodēm, un nopietnu vīrusu infekciju pārnese vairs nav iespējama.