Hemofilijas pazīmes

Asiņošana ir hemofilijas galvenais simptoms, kas rodas kā atbildes reakcija uz minimālu traumu vai pat vispār bez redzama iemesla. Tā var būt ārēja – no vaļējām brūcēm – un skaidri saskatāma, bet var būt arī spontāna iekšēja asiņošana. Parasti spontāna asiņošana ir pacientiem ar smagu hemofilijas formu.

Pacientiem ar hemofiliju ir neparasti ilga asiņošana pēc traumām, ķirurģiskām operācijām vai zobu ekstrakcijām. Spontāna iekšēja asiņošana visbiežāk rodas locītavās (galvenokārt ceļu un potīšu locītavās), tomēr ir iespējama asiņošana muskuļos, gremošanas sistēmā vai mīkstajos audos ap elpceļiem.

Spontāna locītavu asiņošana izpaužas kā:

• stipras sāpes un saspīlējuma sajūta skartajā locītavā;
• locītavas pietūkums;
• ierobežots locītavas kustīgums.

Ja spontāna locītavas asiņošana netiek tūlīt novērsta, tā var rasties vēlreiz. Katrā asiņošanas epizodē rodas locītavas bojājumi, iekaisums un palielinās tendence atkārtoties asiņošanai. Tā izraisa neatgriezeniskas pārmaiņas, deformācijas un paliekošus kustīguma traucējumus, tālab hemofilijas ārstēšanas virsmērķis ir mazināt asiņošanu skaitu, lai neveidotos hemartrozes, kuru dēļ nākotnē varētu būt nepieciešams ievietot implantus.

Hemofilijas simptomi un pazīmes:

• viegla un bieža zilumu (hematomu) rašanās;
• bieža deguna asiņošana;
• izteikti spēcīga un ilga asiņošana traumas vai zoba ekstrakcijas gadījumā;
• spontāna iekšēja asiņošana locītavās (hemartroze);
• būtiska asiņu zuduma izraisīta mazasinība (anēmija);
• nervu bojājums, ko izraisa asiņošana muskuļos;
• asinis urīnā vai izkārnījumos (hematūrija);
• intrakraniāla asiņošana galvas smadzenēs (ļoti retos gadījumos).